Page 130 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata

Tartu bērnudārza “Tripsik” bērnu domu karte par mīļākajiem dzīvniekiem. Foto: audzinātāja Maili Mageramova.

Ja pedagogs lasa arī brīvajā laikā, piemēram, bērnudārzā bērnu diendusas laikā, starpbrīdī vai

kamēr bērni veic kādu patstāvīgo darbu, tas bieži bērnos izraisa interesi. Viņi sāk pētīt: “Ko tu
lasi? Par ko tā grāmata ir?” Dažreiz pedagogs var speciāli lasīšanai izvēlēties kaut ko tādu, kas

varētu ieinteresēt arī bērnus, un tad lasīt to viņiem priekšā. Ar aizraujošu stāstu priekšā lasīšanu

var viegli radīt bērnos lasīšanas entuziasmu – viņi ļoti vēlas uzzināt, kas notiks tālāk, un sāk jau
patstāvīgi lasīt uz priekšu.

Piemēram, Izraēlā konkrētu skolu pirmajās klasēs (atbilstoši Igaunijas pirmskolas vecuma
grupai) katru dienu pēdējās 20 minūtes bērniem tika lasīts priekšā kāds stāsts par pērtiķa

piedzīvojumiem. Tā bija plāna un aizraujoša grāmatu sērija, ko pārsvarā lasīja gados nedaudz
vecāki bērni. Sākotnēji pedagogi nemaz nebija apmierināti, ka priekšā lasīšanai tika izvēlētas
tieši šīs grāmatas, uzskatot to par pārāk vieglu literatūru. Savukārt bērniem šie stāsti ļoti patika.
Eksperimenta beigās bērniem, kuri ikdienā bija klausījušies pērtiķa piedzīvojumus, bija plašāks

vārdu krājums un labākas stāstīšanas prasmes salīdzinājumā ar kontrolgrupu. Turklāt vairāki
bērni bija arī paši sev šīs grāmatas sagādājuši vai izlasījuši patstāvīgi, kas savukārt uzlaboja

gan viņu lasītprasmi, gan palielināja motivāciju lasīt (Feitelson u.c., 1986).