Page 135 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata

Jo lielāki burti, jo vieglāk mazajam lasītājam. Tartu “Poku” audzinātāja uz koka klučiem glezno patiesi lielus burtus, kurus
kopā ar bērniem pētīt, veidot zilbes un vārdus. Foto: mācību daļas vadītāja Evelina Laugusa.

Igauņu valodas (līdzīgi krievu valodai) ortogrāfija ir salīdzinoši caurspīdīga – skaņas tiek
pierakstītas atbilstoši noteikumiem. Tādēļ nav brīnums, ka par mācīšanu lasīt un rakstīt

igauņu valodā ir daudz materiālu, kuros galvenais uzsvars tiek likts uz burtu-skaņu

atbilstību. Vienlaikus ir atrodami arī materiāli, kuros uzsvars tiek likts uz vārda kā vienota
veseluma jeb vārda kā attēla apguvi (Glens Domens (Glenn Doman) “Kā iemācīt bērnam

lasīt”) (Mare Mīrsepa (Mare Müürsepp) “Laps on hakanud lugema“ (“Bērns ir sācis
lasīt”)). Pedagogiem un bērnu vecākiem lielākoties šķiet pašsaprotami, ka lasītprasmes

priekšnosacījums ir valodas zināšana: stāstījums un rakstījums sastāv no teikumiem,
savukārt teikumi – no vārdiem, vārdi – no zilbēm un zilbes – no skaņām (rakstiska teksta

gadījumā – no burtiem). Igaunijas pedagogi zina arī to, ka lasīšanai nepietiek tikai ar burtu

atpazīšanu. Divgadnieks, kurš pazīst visus burtus, sāks lasīt tieši tad, kad tam būs pienācis
īstais brīdis. Lai lasītu un rakstītu, jāizprot arī skaņu un burtu savstarpējā saistība, kā arī

jāspēj vārdā atšķirt dažādas skaņas.