Page 125 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata

Dienasgrāmatas vai emuāra rakstīšana, dzejoļu rakstīšana vai deklamēšana domubiedriem
ir darbības, kas veicina refleksijas un analīzes prasmju attīstību. Cilvēks, kas to dara, labāk

prot atpazīt un apzināties savas emocijas un domas, spēj dziļāk izprast un pilnvērtīgāk
baudīt dzīvi. Mazāku bērnu refleksiju pedagogi var dokumentēt, ierakstot bērnu domas ar

mobilo telefonu vai kādu citu viedierīci un pēc tam pierakstot tās. Vēlāk šīs domas ir

interesanti aplūkot gan pašiem bērniem, gan viņu vecākiem.

Lai izbaudītu ar rakstpratību saistītas aktivitātes, nav jābūt rakstniekam vai augsta
mākslinieciskā līmeņa daiļliteratūras lasītājam. Arī atskaņu un vārdu rotaļas,

skaitāmpantiņi, vārdu izgudrošana vai runāšana pupiņvalodā ir saistīta ar rekreatīvu

rakstpratību. Jo vairāk dažādu baudāmu pieredžu bērnam ir saistībā ar rakstīto vārdu, jo
motivētāks viņš ir lasīt. Savukārt tas saskaņā ar pētījumu rezultātiem veicina arī

akadēmiskās sekmes, jo mūsu skolās visi priekšmeti tiek apgūti, galvenokārt izmantojot
tekstus.

Mazā Mete bauda lasīšanu savā dārza dīvānā. Foto: Kadi Kreisa.

Lasīšanu baudīt nevar iemācīt tieši, bet, kopā darbojoties un rādot piemēru, ir iespējams
piedāvāt pieredzi, kas sniedz baudu. Bērns, kurš redz savus vecākus vai pedagogus lasām
un baudām dažādus tekstus (lasot žurnālu ērtā klubkrēslā ar kafijas krūzi rokā; vakarā gultā
baudot aizraujošu romānu vai dzejas krājumu), drīzāk sāks saprast un izmantot

lasīšanas rekreatīvo funkciju nekā bērns, kuram nav šādas pieredzes.