Page 220 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata

Runājot par lasīšanas grūtību iemesliem, tiek minēti bioloģiskie cēloņi (ģenētiskās izmaiņas, kā

arī smadzeņu struktūras un darbības īpatnības) un no tiem izrietošie kognitīvie cēloņi. Tās ir
redzes un dzirdes novirzes, grūtības runu sadalīt skaņās, sarindot skaņas gan runā, gan rakstos,

grūtības atrast atbilstību starp skaņām un burtiem (t.i., mācoties burtus), kā arī vāja darba

atmiņa. Literatūrā bieži tiek minēti arī lasīšanas grūtību sociālie iemesli, proti, ierobežota
saskare ar tekstiem/literāro kultūru un/vai neatbilstoša mācīšana. Bioloģiskos cēloņus pedagogi

un vecāki nevar kontrolēt, bet ar lasītprasmes sociālo cēloņu novēršanu var aktīvi nodarboties
gan bērnudārzā, gan skolā, veidojot rakstpratībai atbalstošu fizisko un garīgo vidi, rosinot bērnu

rakstpratības attīstību un atbalstot viņu motivāciju.

Par lasīšanas grūtību rašanās riska faktoru tiek uzskatīts ģimenes zems sociālekonomiskais

līmenis, proti, nabadzība un zems izglītības līmenis. Mācību iestādēm ir īpaši nozīmīga loma
rakstpratības atbalstīšanā vecumam atbilstošā līmenī tieši bērniem no riska grupu ģimenēm.

Radot un veicinot interesi lasīt agrīnā vecumā, var novērst turpmākas mācīšanās grūtības,

priekšlaicīgu skolas pamešanu un problēmas darba tirgū bērniem, kam ir sarežģīti mājas
apstākļi.

Lasīšanas grūtību risku pazīmes pirmskolas vecumā:

• runas attīstības atpalicība jeb runas kavēšanās;

• grūtības iegaumēt un atcerēties vārdus un zilbes/skaņas;

• līdzīgi skanošu vārdu jaukšana (piemēram, kāja – kaija, ziedi – sieti);
• grūtības atkārtot vārdus dažādos locījumos (piemēram, skapi – skapī, skola – skolā,

māja – mājā);

• grūtības savirknēt vārdus teikumā;
• grūtības uztvert ritmu un mācīties dzejoļus;

• grūtības izrunāt vārdus pa skaņām un tās izlabot (piemēram, zilonis – zinolis,

zvirbuls – zirbulis);
• grūtības apgūt skaņas un burtus, jūk līdzīgas skaņas un līdzīgu burtu rakstība

(piemēram, M – N, O – U, K – P – T);

• grūtības apgūt un lietot laika un telpas jēdzienus (piemēram, labais – kreisais, augšā
– lejā, priekšā – aizmugurē, vakar – šodien – rīt).