Page 211 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata
P. 211

Bērnam ir tiesības stāstīt savu stāstu pēc saviem ieskatiem, viņš nav jāvirza vai jākoriģē. Tur

             arī tas slēpjas: bērns jūt, ka viņam uzticas un viņa teiktais ir nozīmīgs. Nozīmīgumu uzsver arī

             tas, ka stāsts tiek pierakstīts. Tas palīdz bērnam saprast teiktā un rakstītā teksta saistību. Bērni
             kā apburti seko līdzi tam, kā viņu vārdi pārvēršas rakstzīmēs, vienalga, vai tas notiek uz datora

             vai ar zīmuli uz papīra.


             Parasti bērni ļoti labi atceras, ko viņi runāja, un, kad pieaugušais trešajā fāzē nolasa stāstu
             priekšā, bērns uzreiz sadzird, kur pieaugušais ir kļūdījies neuzmanības dēļ. Lielākoties bērni

             savus  stāstus  daudz  nemaina,  viņi  tikai  precizē  kādu  notikumu,  piešķir  varonim  vārdu  vai

             tamlīdzīgi.
   206   207   208   209   210   211   212   213   214   215   216