Page 187 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata

Katrs bērns mācās atšķirīgi, un pedagogam īsts izaicinājums ir atrast tieši konkrētajam bērnam
piemērotu līdzekli vai metodi, kas cels viņa motivāciju un atbalstīs rakstpratības attīstību.

Marts ir sešgadīgs zēns, kura vecāki vērsās pie speciālista pēc
palīdzības, tā kā pirmsskolas skolotāja izteica piezīmi, ka bērns netiek galā,
jo viņš nemāk lasīt. Tiekoties ar Martu un novērtējot viņa lasīšanas
pamatzināšanas (vārdu izrunāšana pa skaņām, burtu zināšana, runa u.c.),
tika secināts, ka viņš zina piecus sava vārda burtus (M, A, R, T, S). Daži
burti viņam nāca prātā kā mammas burts un tēta burts, pārējie nebija
zināmi. Labi dzirdēja un artikulēja skaņas, kā arī mācēja vārdu izrunāt pa
skaņām. Tātad pirmais mērķis, lai nonāktu līdz lasīšanai, bija iemācīties
burtus. Lai to izdarītu, skolotāja kopā ar Martu centās atrast aizraujošas
asociācijas – kādu objektu atgādina konkrētais burts? Zēnam bija laba
fantāzija. Izdomājot stāstiņus par burtiem, tika apgūti arī paši burti. Pēc
tam, varēja sākt pamazām lasīt īsus vārdus un zilbes, bet atkal tikai
rotaļājoties. Zēnu interesēja kobras un NLO. No diviem kartona šķīvjiem
viņam tika uztaisīts citplanētiešu kuģis, tajā varēja ievietot zīmītes ar
vārdiem. Kopā tika lasītas vārdu zīmītes un apspriests, vai citplanētieši
gribētu paņemt līdzi šo priekšmetu no zemeslodes. Tādā veidā pildījās
citplanētiešu kuģis. Arī ar kobru varēja spēlēt līdzīgu “Pabaro kobru” spēli.
Uz zīmītēm atkal tika sarakstīti dažādi vārdi – šoreiz ēdamas un neēdamas
lietas. Bērnam tās bija jāizlasa un jāizlemj, bāzt vai nebāzt tās kastes vākā
izgrieztajā kobras mutē. Soli pa solim, uzturot bērna motivāciju un dodot
uzdevumus, kas viņu interesēja un bija pa spēkam, pamazām tika nonākts
līdz lasīšanai. Martam bija piemērota individuāla pieeja, darbs “viens pret
vienu” un “tuvākās attīstības zona” – viņam tika doti uzdevumi, kas viņam
vienam pašam sagādātu grūtības, bet ar speciālista atbalstu un norādēm
tika labi galā. Panākumu sajūta, kā arī rēķināšanās ar viņa interesēm un
mācīšanās praksi vecināja zēna motivāciju mācīties un virzīties uz priekšu.

Pedagogiem un vecākiem ir svarīgi apzināties, ka bērnu rakstpratības attīstībā ik pa laikam

var notikt arī šķietams regress.
Piemēram, mazā Alīse, kura jau četru gadu vecumā ar īpašas
mnemotehnikas dziesmas palīdzību bija iemācījusies nekļūdīgi uzrakstīt
savu vārdu, piecu gadu vecumā vairs neizmantoja šo dziesmu un ik pa
laikam sāka rakstīt savu vārdu Alise. No malas šķietamā kļūdainā rakstība
patiesībā bija zīme par skaņu analīzes prasmes attīstību.

Lasītprasmes attīstība ir individuāla un atkarīga no daudziem faktoriem: no tā, cik daudz bērns

saskaras ar rakstiskiem tekstiem, kādā vecumā bērns iemācās lasīt, cik ļoti viņu interesē
lasīšana, cik daudz viņš dienā lasa, vai bērnam lasīšana šķiet nepatīkama vai tas labprāt tiek

darīts u.c. Pedagogs var novērtēt, kā katra skolēna mērķi (rezultātu mērķis) ir īstenojušies, ko

varētu darīt bērna atbalstam un kādus mērķus izvirzīt tālāk. Vērtējumam jāvirza un jāmotivē.
.