Page 169 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata

Vai vērtēšana ir atzīmju likšana?

Ja vērtēšanai tiek izmantotas atzīmes, tad ne bērnudārzā, ne sākumklasēs rakstpratības

vērtēšanai nav jēgas. Mūsu bērnudārzos skaitliski vērtējumi netiek lietoti.

Tomēr daži pirmskolas vecuma grupiņu pedagogi dažkārt novērtē
labākos darbus ar atzīmi “5”. Atzīmes likšana tiek pamatota ar to, ka
tas motivē čaklos bērnus un liek pārējiem piepūlēties (bērnudārzos
parasti netiek izmantots vērtējums, kas ir mazāks par 5).

Tomēr šī prakse ir neskaidra, jo bērnu rakstpratības attīstības tempi individuāli ļoti
atšķiras. Tas, kāds līmenis ir sasniegts 6–7 gadu vecumā, ir saistīts ar to, kāda

rakstpratības attīstību veicinoša vide tika piedāvāta tiem pašiem bērniem 3, 4 un 5 gadu
vecumā, cik daudz grāmatu ir bērnam mājās un cik tās ir pieejamas, kādas aktivitātes

vecāki/ģimenes locekļi ar viņu veic rakstpratības jomā jau kopš mazuļa vecuma. Pat
līdzīgā vidē augušiem bērniem, piemēram, vienas ģimenes bērniem, var ievērojami

atšķirties rakstpratības apguve. Ja pedagogs novērtē, piemēram, tos, kuru darba lapas ir

skaistas un tīri aizpildītas, burtu formas ir vienmērīgas un pārliecinoši zīmētas, tas var
iepriecināt šos “spējīgos” bērnus, bet vienlaikus visus pārējos bērnus apzīmē kā

“nespējīgus”. Tas grauj motivāciju. Šādiem bērniem bieži jau pirms tam ir problēmas ar
motivāciju. Pat ja pedagogs neliek atzīmes, bērni paši redz, ka daži no līdzgaitniekiem ir

par viņiem ātrāki, prasmīgāki un veiksmīgāki. Ja bērns tekoši lasa un glīti raksta, tad

“piecinieka” vietā daudz lielāka atzinība ir iespēja nolasīt priekšā kādu tekstu saviem
biedriem, uzrakstīt pavasara ballītes sludinājumu vai veikt kādu citu nozīmīgu un īstu

uzdevumu.