Page 171 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata

1.– 3. klases skolēni gan vēlas saņemt atzīmes, bet tikai pieciniekus. Pārējās atzīmes var

mazināt motivāciju, tādēļ sākumklasēs labāk iztikt bez cipariem. Ļoti daudzas skolas
Igaunijā ir atteikušās no skaitļos izteiktas atgriezeniskās saites sākumskolas līmenī.

Tomēr, ja skaitliskie vērtējumi skolā tiek izmantoti arī I klasē un skolas vadība neļauj
pedagogam atkāpties, tad, pamatojoties uz pašreizējo valsts mācību programmu,

pedagogs var nodrošināt, ka viņa audzēkņu vērtējumi ir godīgi “piecinieki”, kas tiek

piešķirti par progresu. Pedagogs, novērtējot katra bērna sākotnējo līmeni, kopā ar bērniem
ikvienam nosprauž izaicinošus mācību mērķus. Tie var būtiski atšķirties. Piemēram, vienā

klasē viena bērna mērķis var būt tekoši nolasīt priekšā vienu dzejoli, bet citam – izlasīt
dzejoļu krājumu. Kad bērns uzskata, ka mērķis ir sasniegts, viņš atrāda savus rezultātus

pedagogam, tas savukārt novērtē progresu, sniedz atgriezenisko saiti un ieteikumus
turpmākajam darbam, kā arī vingrinājumiem, ja mērķis vēl nav sasniegts, un vajadzības

gadījumā novērtē mērķa sasniegšanu ar “pieci”. Tādā veidā ikvienam skolēnam ir iespēja

saņemt atzinību un piedzīvot panākumus.

Vai vērtēšana ir kļūdu skaitīšana?

Rakstpratības attīstību var vērtēt no dažādiem skatupunktiem. Kā piemēru aprakstīsim
četrus dažāda vecuma bērnus – Ilzīti, Anniņu, Pēterīti un Jānīti.

Ilzīte vēl neprot lasīt un rakstīt.

Anniņa jau nedaudz burto, bet rakstīt vēl neprot

Pēterītis prot lasīt, bet problēma ir pārāk ātrais lasīšanas temps un pārāk klusā balss.

Rakstot viņš pieļauj garumzīmju kļūdas.

Jānītis prot lasīt jau kopš I klases, bet bieži nesaprot tekstu. Problēmas ar obligātās

literatūras lasīšanu. Jānītis neprot pareizi rakstīt, viņš pieļauj pareizrakstības kļūdas un

ir vājš teksta radīšanā.