Page 93 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata

Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti liecina, ka Igaunijas
izglītības sistēma ļoti labi tiek galā ar vidējiem un vājākiem skolēniem, savukārt tieši

apdāvinātāko skolēnu attīstības atbalstīšanā Igaunijai ir vislielākās izaugsmes iespējas.
Mūsdienu izpratne par mācīšanu pieprasa izmantot tādus paņēmienus, ka audzēknis pats

pēta, mēģina un atklāj, bet pedagogs atkarībā no situācijas reaģē, analizē un pieņem

lēmumus. Apzināti novērojot audzēkņus un aktīvi klausoties, piemēram, sarunas par
izlasītajām grāmatām, pedagogs var zinošāk sekot līdzi un atbalstīt visu bērnu rakstpratības

attīstību.

Pedagogs mācību procesā var būt vadītājs, virzītājs, informācijas sniedzējs, novērotājs,

vērtētājs un atgriezeniskās saites devējs. Pedagogs rada vidi, līdzekļus, motivē, modelē (kā
jālasa, kā jāraksta burti u.c.), rada situācijas, kurās var notikt mācīšanās. Pedagogs ir

intereses izraisītājs, atnesot uz klasi vai grupu jaunas grāmatas un parādot tās bērniem,
iedvesmojot bērnus patstāvīgi pētīt un lasīt. Pedagogs atzīst un novērtē bērnu rakstpratības

attīstību – sniedz mutisku pozitīvu atgriezenisko saiti tiem, kuri patstāvīgi darbojas ar
grāmatām, kā arī uzslavē pat par mazākajiem panākumiem. Būtiski pamanīt un analizēt

bērna progresu, viņa sasniegumus vai atpalikšanu valodas, runas un rakstītprasmes

attīstībā. Agrīna pamanīšana un, ja nepieciešams, atbilstoša iejaukšanās var palīdzēt
mazināt vēlākas lasīšanas un mācīšanās grūtības skolā.

Pedagogs kopā ar bērniem var radīt saistošu un aizraujošu mācību vidi, kurā rakstītais vārds nav mērķis,
bet tam ir būtiska loma, iepazīstoties ar interesantām tēmām. Āfrikas projekts Tartu bērnudārza
“Terake” grupiņā “Rõõmuterake”.

Foto: audzinātāja Jāna Kogere.