Page 162 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata
P. 162

Agrīnās rakstpratības attīstībai ir svarīgi, lai pedagogs tās atbalstam izmanto dažādas
                       iespējas un aktivitātes.
                          •  Teksti apkārtējā vidē: pedagogs vērš bērnu uzmanību uz dažādiem tekstiem

                              apkārtējā vidē, norāda uz tiem, nolasa priekšā svarīgus tekstus (piemēram,

                              ĀRA  APAVI  JĀNOVELK  ŠEIT).  Grupiņas  telpā  ir  informatīvi  teksti  uz
                              skapīšiem, sienām, plakāti (piemēram, SVEICINĀTI!) u.c.

                          •  Burtu, skaņu mācīšanās: pedagogs burtu mācīšanos un artikulāciju integrē

                              bērnu ikdienas aktivitātēs, bērnu vārdu apspriešanā (piemēram, kura vārdā
                              ir burts L, tas…).

                          •  Radošas spēles: vispirms pedagogs rūpējas par to, lai papīri un zīmuļi tiktu
                              izmantoti arī ārstu spēlē, lai rakstītu receptes, veikalu spēlē, lai pierakstītu

                              iepirkumu  sarakstu  u.c.  Pavisam  drīz  bērni  paši  dažādās  savās  rotaļās

                              iesaistīs rakstpratību, piemēram: spēlējot skolās, veidos mācību grāmatas un
                              skolēnu  apliecības;  spēlējot  ceļojumos,  taisīs  pases,  vīzas  un  dažādas

                              veidlapas, kas jāaizpilda pie robežas šķērsošanas utt. Tāpat radošajās spēlēs
                              var izmantot attiecīgās tēmas tekstus un grāmatas, piemēram, spēlējot mājās

                              – pavārgrāmatu, spēlējot frizieros – izkārtni ar salona darba laiku, žurnālus

                              ar frizūrām un cenrādi.
                          •  Klausīšanās un sarunas: grupiņā varētu būt skaņu aparatūra, lai klausītos

                              audiogrāmatas. Pedagogs īsteno dažādas aktivitātes, kas attīsta bērnu runu
                              un  rakstpratību,  –  atskaņu  meklēšanu,  skaņu  klausīšanos,  vārdu  dalīšanu

                              zilbēs, mēles mežģi (“Liepu lapu laipu lika”), runāšanu dažādās noskaņās un

                              tonalitātēs  (bēdīgi,  priecīgi,  čukstus,  skaļi  utt.),  dziesmiņu  dziedāšanu
                              dažādās  noskaņās  (priecīgi,  bēdīgi,  klusām  utt.),  dažādas  sarunas  (ko  es

                              darīju  brīvlaikā,  mana  ģimene  utt.),  kā  arī  pirkstiņleļļu  izmantošanu,  lai
                              attiecīgās darbības padarītu izteiksmīgākas.

                          •  Rakstīšana: bērni grupiņā raksta vai imitē rakstīšanu (iepirkumu saraksts,

                              ēdienkarte  utt.).  Pedagogs  kopā  ar  bērniem  grupiņas  telpai sagatavo
                              izkārtnes, plakātus u.c.

                          •  Grāmatas: pedagogs ar bērniem pārrunā grāmatas, norāda uz virsrakstu,

                              burtiem, vārdiem; atkārtoti izmanto dzejoļus, skaitāmpantiņus, īsus tekstus un
                              stāstus. Pedagogs ikdienā nelielām bērnu grupām lasa priekšā.

                          •  Klausīšanās  spēles:  grupiņā  ir  priekšmeti,  kas  izdod  dažādas  skaņas,
                              piemēram, stabules, audioieraksti ar dažādām sadzīves skaņām u.c. Skaņas

                              var radīt arī plaukšķinot, klauvējot vai plikšķinot. Pedagogs ar bērniem spēlē
                              skaņu uzminēšanas spēles (pielāgots pēc Bruce & Spratt 2011).
   157   158   159   160   161   162   163   164   165   166   167