Page 228 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata

Tā kā lasīšanas pārbaudījumi var vecākiem izraisīt negatīvas sajūtas, ko viņi var pārnest arī

uz bērnu, tad vecākiem būtu jāpaskaidro, kā mūsdienās tiek veikti kopsavilkumi par lasīšanu.

Pēc iespējas jāizvairās no vārdiem “pārbaude”, “kontrole”. Zinoša pedagoga mērķis nav
pārbaudīt bērnu lasīšanu, bet vispirms to atbalstīt. Lasīšanas kopsavilkumiem var izmantot

grupu darbus, kur bērniem, balstoties uz izlasītajām grāmatām, ir jāiestudē izrāde, jāizgatavo
plakāts, reklāma, prezentācija, dzejolis, reps utt. Tieši šādas radošas aktivitātes mazina

bērnos spriedzi un vairo interesi par lasīšanu tiem, kas to dara nelabprāt.

No vecākiem var uzzināt, kāda ir grāmatu lasīšanai un datora lietošanai veltītā laika

proporcija ģimenē. Svarīgi ir vecākus uzklausīt bez aizspriedumiem un pieņemoši. Tikai tad,
kad ir radusies uzticība, var runāt par to, cik būtiska bērnam līdztekus datorspēļu spēlēšanai

ir uzturēšanās ārā, komunikācija ar citiem bērniem un grāmatu lasīšana. Bērni paši nemāk

regulēt savu mediju patēriņu. Savukārt mediju pārmērīgs patēriņš var izraisīt hiperaktivitāti
un spriedzi. Jo mazāks bērns, jo viņam ir grūtāk apstrādāt saņemto informāciju, bet tas rada

koncentrēšanās un sakarību veidošanas problēmas.

Jo jaunāks bērns, jo viņam ir sarežģītāk pašam regulēt savu mediju patēriņu un ekrāna laiku.
Foto: Pexels, Tima Mirošnitšenko.

Lasīt mācīšanās ceļš bērnam notiek dabiski. Ap bērnu esošie pieaugušie var to
padarīt nelīdzenāku vai gludāku. Ģimenes un pedagoga sadarbība var būt
brīnumskaista un spēcinoša. Jo laimīgāki ir pieaugušie, jo laimīgāks ir bērns.