Page 203 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata
P. 203

Mācību procesā priekšā lasīšanai varētu būt šādi posmi:

                  •  intereses  raisīšana  par  grāmatu:  pedagogs  sāk  ar  grāmatas  vāku  rādīšanu  (gan
                     priekšējā, gan aizmugurējā vāka), nosauc virsrakstu, kā arī iepazīstina ar autoru un

                     mākslinieku. Ar bērniem tiek pārrunāts, kas varētu būt grāmatas varonis vai varoņi
                     un par ko šī grāmata varētu būt;

                  •  stāsta priekšā lasīšana: no bērnu vecuma un koncentrēšanās spējām ir atkarīgs tas, vai

                     ilustrācijas tiek rādītas stāsta lasīšanas laikā vai arī pēc tam, kā arī veidi, kā priekšā
                     lasīšanā tiek iesaistīti bērni. Piemēram, bērni var lasīt stāsta varoņu tekstus, vārsmas,

                     kas parādās stāstā u.c.;
                  •  pedagoga sagatavota diskusija par stāstu: ar jaunākiem bērniem var pārrunāt galvenos

                     varoņus – kāpēc tev viņš patika? Ko tu būtu darījusi savādāk? Vai tev arī tā ir gadījies?

                     Diskusiju var organizēt arī pa pāriem vai grupā.






             Zinātniskie pētījumi liecina, ka pedagoga ikdienas priekšlasījumi, sevišķi, ja lasītais un vārdu

             nozīmes  tiek  pārrunātas,  manāmi  attīsta  bērnu  vārdu  krājumu,  analītiskās  prasmes,

             diskutēšanas prasmes, rakstīšanu, teksta uztveršanu un veido vienotas zināšanas.


             Pirmskolas vecuma bērniem, kā arī bērniem ar citas valodas un kultūras fonu ieteicams priekšā
             lasīšanu  papildināt  ar  dažādiem  vizualizācijas  līdzekļiem  –  zīmējumiem  un  ilustrācijām,

             lellēm, fotogrāfijām, rekvizītiem. Tie palīdz priekšlasījuma laikā noturēt bērnu uzmanību, kā
             arī vēlāk stāstu atstāstīt un sarindot notikumus. Lai stāstu vizualizētu, no bilžu grāmatas var

             izkopēt  lasāmā  stāsta  nozīmīgākās  ilustrācijas  un  tās  izgriezt  (izgrieztos  attēlus  var  arī

             ielaminēt un, piemēram, piestiprināt pie magnētiskās tāfeles). Pedagogs vai kāds no bērniem
             stāsta lasīšanas laikā ilustrācijas var zīmēt arī uz tāfeles. Tāpat var darināt stāsta galvenos

             varoņus  –  lelles,  ko  bērni  var  vēlāk  izmantot,  atstāstot  tekstu.  Pedagogs  var  sameklēt  arī

             atbilstošas rotaļlietas, piemēram, trīs dažāda izmēra lāčus.


             Lielisks  veids,  kā  priekšā  lasīšanu  padarīt  bērniem  saistošu,  ir  izmantot  pasaku  maisu
             (storysack): ar auklu aizsienams maiss var saturēt grāmatu, vienu vai vairākus stāsta

             varoņus, stāstam piederošus rekvizītus, stāsta audio ierakstu, ar konkrēto tēmu saistītas
             citas grāmatas, spēles u.c. (Mukherji & O’Dea, 2000).
   198   199   200   201   202   203   204   205   206   207   208