Page 83 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata

Ilustrācijas var izteikt satura elementus, piemēram, stundu sarakstu vai nedēļas plānu (Kriss
Ridels (Chriss Riddell) “Otolīne un dzeltenā kaķe”), piedzīvojumu stāsta saspringtās epizodes,

pakaļdzīšanos un maldīšanos (Braiens Selzniks (Brian Selznick) “Hugo Kabrē izgudrojums”).

Lai nodotu tālāk šādu grāmatu notikumus, ir nepieciešamas pavisam citas prasmes, nevis tikai
tradicionāla stāsta pārstāstīšana.

Laikā, kad no katra pazīstamāka sižeta tiek veidoti vairāki desmiti dažādu versiju, modifikāciju
un interpretāciju, lasīšanas ligzdas grāmatu izvēle varētu paust arī pedagoga attieksmi pret

pasaules un Igaunijas literatūras klasiku. Hansa Kristiana Andersena bērniem domātās
pasakas, brāļu Grimmu pasakas, kā arī Astrīdas Lindgrēnas grāmatas izveidos saikni starp

bērnu, vecāku un vecvecāku laiku lasāmvielu. Igauņu bērnu literatūras klasikā laba valoda ir
Eno Rauda (Eno Raud) un Ellenas Nītas (Ellen Niit) darbos.

Labas vadlīnijas, kas palīdz orientēties literatūras telpā, atrodamas Igaunijas Bērnu literatūras
centra mājaslapā (www.elk.ee), Bērnu aizsardzības biedrības sagatavotajā “Labas grāmatas”

sarakstā (www.lastekaitseliit.ee), kā arī Igaunijas Lasīšanas asociācijas mājaslapā
(www.lugemisyhin.ee). Noteikti var palīdzēt arī tuvākās skolas vai publiskās bibliotēkas

darbinieki.

Laba kompānija un priekšzīme

Autonomas motivācijas pamatā ir kompetence, autonomija un piesaiste (Ryan un Deci, 2008).
Ligzdiņā autonomiju nodrošina tas, ka bērns pats var izvēlēties, ko un kā tur darīt. Šīs izvēles

rada kompetences sajūtu – bērns var pētīt un veidot tieši tādus tekstus, kas viņu interesē un
piedāvā izaicinājumu. Savukārt piesaisti nodrošina ligzdiņas labā kompānija.