Page 82 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata
P. 82

Šobrīd ir trūcīgs piedāvājums tam igauņu autoru grāmatām, kurās ir vienkārši attēli un teksts.

                   Izdevniecības “Päike ja Pilv” grāmatu sērijas “Loen ise” (“Lasu pats”) līmenis ir mainīgs, kā
                   arī tajās nav pastāvīgu varoņu, kas rosinātu interesi lasīt katru nākamo grāmatu. Jauki ir

                   atsevišķi  darbi:  Aino  Pervikas  (Aino Pervik)  “Roosaliisa  prillid”  (“Rozalīzes  brilles”) un
                   Kristas Kumbergas (Krista Kumberg) “Linda Nööp” (“Lindas poga”). Pirmsskolas vecuma

                   un 1.–2. klases vecuma  bērnu pasaules uztveri labi ir notvērusi Aino Pervika savā sērijā
                   “Paula elu” (“Paulas dzīve”), kur katrā grāmatā ir jauki varoņi.


                   Īpašu  vietu  ieņem  arī  grāmatas  par  dabu.  Lasīšanas  ligzdā  varētu  iekļaut  pašmāju  leļļu
                   animācijas varones Mirjamas dabas grāmatu sēriju – “Miriam ja kalad” (“Mirjama un zivis”),

                   “Miriam  ja  lilled”  (“Mirjama  un  puķes”),  “Miriam  ja  puud”  (“Mirjama  un  koki”)  u.c.

                   (režisors Maits Lāss (Mait Laas), tekstu autors Tēts Kamariks (Teet Kamarik)) – , audiosēriju
                   “Minu esimesed avastused looduses” (“Mani pirmie atklājumi dabā”), ko papildina CD un

                   melnbaltas  darba  lapas,  kā  arī  izdevniecības  “Sinisukk”  sēriju  “Pildiraamat”  (“Bilžu
                   grāmata”)  par  maziem  dzīvniekiem,  princesēm,  okeānu,  transportu  u.c.  Šādu  grāmatu

                   izmantošana māca bērniem lietot populārzinātnisko grāmatu elementus (saturs, skaidrojumi,

                   indeksi u.c.).

                   Uzmanību vērtas ir arī tādas bilžu grāmatas, kurās gandrīz nemaz nav teksta. Piemēram,
                   izdevniecības “Draakon & Kuu” izdotā Germano Zullo un Albertine grāmata “Väike Lind”

                   (“Mazais putniņš”), kurā stāsts tiek atklāts, izmantojot spilgtus un krāsainus attēlus. Ļoti

                   labas bilžu grāmatas var būt ar diezgan lakonisku krāsu izvēli, piemēram, Iana Falkonera (Ian
                   Falconer) grāmata “Olivia” (“Olīvija”), kurā galvenokārt tiek izmantota melnā un sarkanā

                   krāsa. Pastāv pat tāds grāmatu veids kā klusās grāmatas (silent books), kas ir bez vārdiem –
                   attēls vien veido stāstu: notikumi, raksturi, attiecības, detaļas. Šādas grāmatas kļūst īpaši

                   nozīmīgas  daudzkultūru  izglītībā.  Tajās  nav  valodas  barjeru,  visi  var  vienlīdzīgi  saprast
                   grāmatas saturu.


                   Pēdējo gadu laikā attēla loma ir palielinājusies arī lasāmgrāmatās. Skolu stāsti, piedzīvojumu

                   stāsti, pasakas – tajos visos var atrast lappuses ar ilustrācijām. Bieži vien tie ir melnbalti
                   zīmējumi, kam ir dažādas funkcijas. Ir zīmējumi un dizaina paņēmieni, kas grāmatu tekstus

                   pietuvina tekstiem, ko rada paši bērni. Piemēram, stāsti, kas ir it kā pierakstīti rokrakstā uz
                   līniju burtnīcas lapām, ar sīkiem zīmējumiem tekstā, piemēram, Lizas Pīčones (Liz Pichon)

                   “Toma Geitsa lieliskā pasaule”.
   77   78   79   80   81   82   83   84   85   86   87