Page 82 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata

Šobrīd ir trūcīgs piedāvājums tam igauņu autoru grāmatām, kurās ir vienkārši attēli un teksts.

Izdevniecības “Päike ja Pilv” grāmatu sērijas “Loen ise” (“Lasu pats”) līmenis ir mainīgs, kā
arī tajās nav pastāvīgu varoņu, kas rosinātu interesi lasīt katru nākamo grāmatu. Jauki ir

atsevišķi darbi: Aino Pervikas (Aino Pervik) “Roosaliisa prillid” (“Rozalīzes brilles”) un
Kristas Kumbergas (Krista Kumberg) “Linda Nööp” (“Lindas poga”). Pirmsskolas vecuma

un 1.–2. klases vecuma bērnu pasaules uztveri labi ir notvērusi Aino Pervika savā sērijā
“Paula elu” (“Paulas dzīve”), kur katrā grāmatā ir jauki varoņi.

Īpašu vietu ieņem arī grāmatas par dabu. Lasīšanas ligzdā varētu iekļaut pašmāju leļļu
animācijas varones Mirjamas dabas grāmatu sēriju – “Miriam ja kalad” (“Mirjama un zivis”),

“Miriam ja lilled” (“Mirjama un puķes”), “Miriam ja puud” (“Mirjama un koki”) u.c.

(režisors Maits Lāss (Mait Laas), tekstu autors Tēts Kamariks (Teet Kamarik)) – , audiosēriju
“Minu esimesed avastused looduses” (“Mani pirmie atklājumi dabā”), ko papildina CD un

melnbaltas darba lapas, kā arī izdevniecības “Sinisukk” sēriju “Pildiraamat” (“Bilžu
grāmata”) par maziem dzīvniekiem, princesēm, okeānu, transportu u.c. Šādu grāmatu

izmantošana māca bērniem lietot populārzinātnisko grāmatu elementus (saturs, skaidrojumi,

indeksi u.c.).

Uzmanību vērtas ir arī tādas bilžu grāmatas, kurās gandrīz nemaz nav teksta. Piemēram,
izdevniecības “Draakon & Kuu” izdotā Germano Zullo un Albertine grāmata “Väike Lind”

(“Mazais putniņš”), kurā stāsts tiek atklāts, izmantojot spilgtus un krāsainus attēlus. Ļoti

labas bilžu grāmatas var būt ar diezgan lakonisku krāsu izvēli, piemēram, Iana Falkonera (Ian
Falconer) grāmata “Olivia” (“Olīvija”), kurā galvenokārt tiek izmantota melnā un sarkanā

krāsa. Pastāv pat tāds grāmatu veids kā klusās grāmatas (silent books), kas ir bez vārdiem –
attēls vien veido stāstu: notikumi, raksturi, attiecības, detaļas. Šādas grāmatas kļūst īpaši

nozīmīgas daudzkultūru izglītībā. Tajās nav valodas barjeru, visi var vienlīdzīgi saprast
grāmatas saturu.

Pēdējo gadu laikā attēla loma ir palielinājusies arī lasāmgrāmatās. Skolu stāsti, piedzīvojumu

stāsti, pasakas – tajos visos var atrast lappuses ar ilustrācijām. Bieži vien tie ir melnbalti
zīmējumi, kam ir dažādas funkcijas. Ir zīmējumi un dizaina paņēmieni, kas grāmatu tekstus

pietuvina tekstiem, ko rada paši bērni. Piemēram, stāsti, kas ir it kā pierakstīti rokrakstā uz
līniju burtnīcas lapām, ar sīkiem zīmējumiem tekstā, piemēram, Lizas Pīčones (Liz Pichon)

“Toma Geitsa lieliskā pasaule”.