Page 141 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata
P. 141

•  noteiktu  (skaidri  atšķiramu)  skaņu  izcelšana  vārdā  (piemēram,  N-I-S un R-O
                       vārdiem  “kronis”  un  “ronis”),  to  artikulēšana  (piemēram,  robota  balsī),
                       materializēšana  (piemēram,  izrunāšanas  laikā  kustinot  roku)  ar  simboliem,

                       piemēram, akmeņiem, čiekuriem, pogām, pseido-burtiem vai pierakstot;

                    •  atskaņu atpazīšana; vārdu, kas veido atskaņas, meklēšana (MĀJA – KĀJA, SĒTA
                       – LĒTA, ŠALLE – BALLE);

                    •  vārda pirmā burta samainīšana, t.s. slepenā valoda (šodien spīd saule – vodien vpīd
                       vaule);

                    •  burtu aizstāšana (piemēram, MAPE – PAPE, MIETS – SIETS – LIETS, KĀJA –

                       KLĀJA – SLĀJA);

                    •  zilbju pievienošana un izlaišana (piemēram, DEG, DEGUN, DEGUNRADZIS);

                    •  vārdu pārim pirmo zilbju samainīšanas spēle (piemēram, SARKANA VABOLE –
                       VARKANA SABOLE);

                    •  burtu pievienošana un izlaišana (OLA – SOLA);

                    •  artikulēšana, skaņu secības vārdā uztveršana (un lietošana rakstīšanā) pakāpeniski

                       arvien sarežģītākos vārdos (L-A-I, M-A-N, K-O-K-S; S-A-U-L-A-I-N-S);

                    •  skaņas un burta atbilstības izprašana;

                    •  uzmanības pievēršana skaņu garumiem vārdā;

                    •  uzmanības pievēršana zilbju savstarpējai saistībai/kvantitātei (TI-TI vai TAI-RI);

                    •  zilbju veidošana no skaņām; vārdu vai ne-vārdu veidošana no zilbēm (piemēram,
                       PAR+LIK).

                Ar fonēmisko izpratni saistīto prasmju attīstības secība nav stingri hierarhiska. Dažiem

                bērniem vispirms attīstās atskaņu izjūta, dažiem – prasme vārdā atšķirt skaņas. Arī katru
                konkrētu  prasmju apgūšana  notiek pa posmiem.  Piemēram,  sākumā  bērnam ir vieglāk

                atšķirt  vārda  pirmo  patskani.  Daudz  sarežģītāk  ir  atšķirt  fonēmu  savienojumos  esošās

                skaņas vārda sākumā, vidū un beigās. Gan bērns, gan arī lielāki skolēni un pat pieaugušie
                var tajās kļūdīties, īpaši svešvārdos.

                Svarīgi iegaumēt, ka rakstpratība veidojas kā viens veselums. No vienas puses, prasme
                runāt ir priekšnoteikums lasītprasmei un rakstītprasmei, bet, no otras puses, tieši rakstītie

                teksti veicina runas prasmes attīstību. Piemēram, bērni lielākoties vispirms pazīst sava

                vārda uzrakstīšanai nepieciešamos burtus un caur tiem iemācās sava vārda artikulāciju.



                .
   136   137   138   139   140   141   142   143   144   145   146