Page 3 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata

Ievadam

Šī grāmata ir paredzēta visiem, kas saskaras ar lasīt un rakstīt prasmi jeb tekstpratību, – skolotājiem,

izglītības iestāžu vadītājiem, speciālajiem pedagogiem, bibliotēku darbiniekiem. Protams, lasītāju
pulkā ir aicināti arī bērnu vecāki, kas ir pirmie bērna tekstpratības atbalstītāji un mācību vides veidotāji.

Tekstpratība ir nepieciešama ikvienam cilvēkam, lai sazinātos ar tuviniekiem, mācītos, meklētu un
saglabātu informāciju, lai paustu viedokli un aizstāvētu savu patiesību un tiesības. Igauņu tauta vienmēr

augstu ir vērtējusi rakstīto vārdu un izglītību, kā arī jutusies lepna par savu izglītotību. Tomēr no 2011.
līdz 2012. gadam veiktais starptautiskais pētījums atklāja, ka 13 procentiem Igaunijas pieaugušo

funkcionālā lasītprasme ir tikai pirmajā līmenī vai zemāk. Tas nozīmē, ka viņi neprot lasīt un rakstīt
tādā līmenī, lai veiksmīgi tiktu galā ar dzīvi. Starptautiskie pētījumi liecina, ka cilvēki, kas brīvajā laikā
neko nelasa, nespēj uztvert tekstus tik labi kā cilvēki, kuri brīvprātīgi lasa.

Lai gan mūsu skolās dzimtās valodas un literatūras mācīšanai tiek veltīta liela uzmanība, daudziem

jauniešiem un pieaugušajiem nepatīk lasīt un viņi nevēlas to darīt. Kur beidzas lasīšanas nīšana un
sākas lasīšanas baudīšana? Abas sakņojas agrīnajā pieredzē, kas gūta mājās, bērnudārzā, skolā.
Cilvēkiem, atminoties savu pirmo lasīšanas pieredzi, tā gandrīz vienmēr ir krāsaina – strauta čalošana,

zaļa gaisma, kas parādās caur lapām, un malkas grēdas sveķu smarža. Vai mājīga uguntiņa plītī,
vecmāmiņas balss un cepošas ābolkūkas gaidīšana. Arī negatīvajai pieredzei ir sava krāsa un garša –
putekļaina klase, krīta aromāts un nepareizā locījuma piespiedu atkārtota rakstīšana. Vai svīstošas

plaukstas no ātrlasīšanas bailēm un skolotāja naidīgais skatiens.

Šajā grāmatā prasme lasīt un rakstīt tiek aplūkota kā viens veselums. Tiek iztirzāta gan tās tehniskā
puse – burtu un skaņu saistība, zilbju, vārdu un tekstu lasīšana/rakstīšana –, gan tas, kā var noderēt

spēja lasīt un rakstīt. Saskaņā ar rakstpratības teoriju bērni jau ļoti agrīnā vecumā saziņai galvenokārt
izmanto rakstīto tekstu, lai, piemēram, atšķirtu savas mantas, vienotos par noteikumiem, mācītos,
spēlētos, veidotu.