Page 288 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata

Kritiskā lasīšana

Visi pedagogi zina funkcionālās lasīšanas vingrinājumus. Bērni tekstā meklē atbildes uz
jautājumiem vai veic noteiktu uzdevumu. Dažreiz šī zināmā paņēmiena vietā var izmantot
kritisko lasītprasmi. Tādā gadījumā vienkāršu jautājumu vietā skolēnu uzdevums ir

iedziļināties stāstā un atbildēt uz jautājumiem “Kāpēc?” vai “Kā?”. Piemēram, kāpēc Naf-
Nafs sāka sev celt ķieģeļu māju, ja pārējie brāļi aprobežojās ar zaru un salmu namiņiem? Par
kritisko lasīšanu var uzskatīt arī diskusiju par Pelnrušķīti. Piemēram, kā Pelnrušķīte ballē

mācēja dejot, ja visu savu laiku viņa pavadīja, veicot mājsaimniecības darbus? Kāpēc
Pelnrušķītes tētis neiestājās par savu meitu? Vai Pelnrušķīte rīkojās godīgi, kad viņa ļāva savā
vietā putniņiem sašķirot graudus? Kāda ir atšķirība starp melošanu un palīdzības pieņemšanu?

Kritiskās lasīšanas mērķis ir likt skolēniem apšaubīt, analizēt un pārrunāt dažādas tēmas.
Tālāk aprakstītas dažas aktivitātes, kas palīdz attīstīt kritisko lasīšanu.

Lomu maiņa

Uzdevums ir lasīt/stāstīt stāstu no dažādu personāžu pozīcijām. Var lasīt, mainot varoņus,

kāda vietā ieliekot sevi. Stāstu iespējams atstāstīt, arī mainot kāda personāža raksturu.
Piemēram, kāpēc gan pasakā mātesmeita nevarētu būt tikpat krietna un čakla kā sērdienīte?
Kā mainītos stāsts?

Lomu maiņa ir lieliski piemērota arī dzejoļu lasīšanai vai apgūšanai no galvas. Vārsmas var
lasīt, iedomājoties sevi par kādu konkrētu personāžu. Piemēram, kā Raiņa dzejoli “Zelta
sietiņš” lasītu kautrīga meitene, trīcošs vectētiņš, maziņš bēbis, dusmīga ragana, untumaina

princese vai karavīrs? Dzejoļus var lasīt dažādos radošos veidos:

• atbalss spēle;

• pamīšus ar pārinieku;
• ar sakostiem zobiem;

• ar izvirzītām lūpām uz priekšu;
• kustinot muti bez skaņas;

• čukstus;
• lēnām/ātri;

• paātrināti/palēnināti;
• dziedoši vai dziedot;
• dažādās pozās;

• ar vienkāršām kustībām;
• ar dažādām intonācijām.