Page 324 - LASĪŠANAS LIGZDA - Atbalstošas rakstītprasmes vides rokasgrāmata
P. 324
Svetlana Betmanova (Svetlana Betmanova)
Esimā (Õismaa) skola
Svetlana Betmanova
“Svarīgi, ka man līdzās strādā domubiedri. Mēs visi strādājam ar mērķi dāvāt bērniem prieku
Õismäe kool
komunikācijā ar grāmatām, kā arī audzināt mīlestību pret grāmatām. Pati kā mentors esmu
organizējusi Lasīšanas ligzdas bibliotēkas pulciņu bērniem ar garīgiem traucējumiem. Mēs
„On tähtis, et minu kõrval töötavad mõttekaaslased. Me kõik töötame selle nimel, et kinkida
kopā lasām, spēlējam, krāsojam, komunicējam un dziedam. Tas patīk visiem.”
lastele raamatutega suhtlemise rõõmu ning kasvatada raamatuarmastust. Ise olen
mentorina organiseerinud Lugemispesa raamatukoguringi toimetulekuklassi laste jaoks. Me
loeme, mängime, värvime, suhtleme ja laulame koos. See meeldib kõigile.“
Eha Vesiko (Eha Vesiko)
Tormas (Torma) pagasta bērnu aizsardzības speciāliste
Eha Vesiko
Torma valla lastekaitsespetsialist
“Visus paraugmateriālus – grāmatas, galda spēles, rokas lelles – savācām pa grupiņām.
Uzklājām arī kafijas galdu un dalībniekiem – vārdu kartes, kā arī pēc iespējas mājīgāku vidi
Korjasime kokku kogu näidismaterjali rühmadest – raamatud, lauamängud, käpiknukud.
bērnudārza zālē. Cilvēkiem patika. Visi līdzdarbojās, un šķita, ka man ir nedaudz izdevies
Katsime ka kohvilaua ja tegime osalejatele nimesildid ning võimalikult hubase olemise
dalīties ar labo pieredzi, kurai es ticu. Tā bija ļoti laba sajūta, kas pastiprinājās vēl vairāk,
lasteaia saali. Inimestele meeldis. Kõik töötasid kaasa ja mulle tundus, et olen saanud edasi
kad lasījām atsauksmju lapas ar solījumiem sākt veidot lasīšanas ligzdas. No apmācību
anda natuke heast kogemusest millesse uskusin! See oli väga hea tunne, mis süvenes veelgi,
labajiem vārdiem ir palicis atmiņā viedoklis, ka lasīšanas ligzdai būtu jābūt patiesi mīkstai
kui lugesime tagasisidelehti, kus lubati hakata lugemispesasid looma. Koolituse headest
un patīkamai, kurā lasīšana ir bērniem privilēģija! Jau vairākus gadus strādāju par bērnu
mõtetest jäi meelde üks, kus arvati, et lugemispesa peaks olema tõeliselt pehme ja mõnus
aizsardzības speciālisti. Bet laikā, kad strādāju bērnudārzā, grupiņā Labais sākums bija
pesa, kus lugemine on lastele privileeg! Töötan ise juba mõned aastad
lasīšanas ligzda. Mēs vienkārši to saucām par grāmatu vai lasīšanas centru. Tajā atradās
lastekaitsespetsialistina, aga lugemispesa oli minu lasteaias töötamise ajal olemas Hea
ērts dīvāns ar katra bērna oriģinālo spilvenu, ar vecāku palīdzību uztaisīts grāmatu plaukts,
Alguse rühmas. Me lihtsalt nimetasime seda raamatu- või lugemiskeskuseks. Sisustuseks
kura apakšējos plauktos atradās grāmatas pašiem mazākajiem, bet augšējos – ļoti lielās un
olid mõnus diivan, millel iga lapse omanäoline padi, vanemate abiga meisterdatud
dārgās grāmatas, kuras varēja šķirstīt, tikai sēžot pie galda.
raamaturiiul, kus alumises reas raamatud väiksematele, riiuli peal aga need raamatud, mis
väga suured ja kallid ning mida võis vaadata vaid laua juures. Eriline koht oli laste kodunt
kaasa toodud raamatutel. Neid pidi tingimata ette lugema ja palju kordi ütlema, et see on
just selle lapse raamat. Veel olid raamatukeskuses pesulõksudega ülesriputatud laste tööd
ja pehmed kaisuloomad, kes koos lastega pilte vaatasid. Hiljem sai raamatukeskus ka meie
lemmiklooma, merisea Nullukese lemmikkohaks. Reeglid olid meil ka – kuidas hoida
raamatut, kui lugemisnurgas on korraga palju lapsi.
